1967-04-01-03

1967-04-01-03
Page 1
Page 1 [...]
Page 2
Page 2 [...]
Page 3
Page 3 [...]
Page 4
Page 4 [...]
Page 5
Page 5 [...]
Page 6
Page 6 [...]
Page 7
Page 7 [...]
Page 8
Page 8 [...]

Browse more items from Latvija Amerika [newspaper]

Title: 1967-04-01-03

Full Text: TVIJA stdiena, 1967r g. 1. APRĪLIS REDAKCIJA TORONTO. 9n ~ Alfrēds Vin&to, 508 Palmerston Qnt.; tālr. 631—4533; liece — Silvija Ancšne, sasniedzama re-3239: f- Rūdolfs Noritis, 1749 Vlctoria Park rbprou^, Out.; tālr. 769—8076; Inta Portnieķs. 26 Underhil) Dr.. Don 1447-6933; ļVaidis Teteris, 17 Chester Hill Rd r. '463-422(i. IaKCIJA ttROPA: \^ ļe, 44 Mimster/Westf., Von Einem Str. 19. ^'"ļiusfcriptus^pēc vajadsibas īsināt. Ne-neuzglabā, bet uz vēlēšanos^sūta at stmarka (Kanādā) vai starptautiskais isemēs). Ar autora vārdu vai Iniciāļiem ļ ieteiktās 'domas ir rakstītāja personīgs aā atbilst ari redakdjesviedoklini. kASV un EJanadft _ par mēnesi ?1.50; mēn. $4.50; 6 inēn. ^8.60; par gadu I $16.00. Atsevišķa numura osos 20 centu. »r sludinājumu daļā 91.&0, bot tekstā W.|o - IMO par 1 coUas slejas telpu. Iviskuma 2s esam Ivienmēr liba: at-1. Cīņā; mūsU: lonimi-tautas traģisko likteni. Būtu patiešām grēks šo lizcilo mūsu tautiskā skaistuma un spēka demonstrē-jļumu Kllvlendā.; Uzstrūklot tikai 'Sev vien; neizmahtojoi plašās iespējas panākt uzmanību, cieņu un atsaucību gandi'iz vai visā pasaulē. ' $ana II vidus-?a nav ?ALAs strādā, problē-lai pie- skoloļ-run no-lāšana; la ASV zmaksā visām vairāk ļ60 sko-luzturē-ziņā, Sko-2 dol. viei pusei' lizglitī-vecu- §k ilā 116, Orah-' imaikā skolē-Brpk- linā 11. Visās skolās kopā darbojas 13 skolotāji, neskaitot mācītājus un praktikantus^ no kuriem 40 saņem atlīdzību budžeta kārtībā, bet 3 maksā vecāki vai atbalsta citas draudzes. Skolu darbam pag. gadā izdoti 13.278 dol. budžeta kārtībā, neskaitot vecāku maksājumus. Katrs skolēns ..draudzei izmaksājis 36 dol. Skolu apmeklētāju procents aprēķināts aptuveni. ASV ir 1.749 ^ draudžu locekļi, no tiem neiesvētīti 4885. Pēc ASV iedzīvo-. tāju skaitīšanas datiem, par latviešiem uzdevušies 5ii000> to vidū jauniešu būtu ap 10.000, no tiem ipuse skolu vecumā, šādā veidā rēķinot, skolas ; apmeklē 45%' latviešu bērnu. Vēl grūtāk to procentu aprēķināt lielākajās pilsētās, kurās bērnu skaitu var apļlēst aptuveni. Augšējie dati ņemti no AIjAs iiiglītības nozares ziņojuma. Kas grib Latvijai palīdzēt, tas to popularizē. Vai Jiis esat saviem draugiem uzdāvinājuši prof. A. Rubuļa ..Latvian Literatare"? h piešķii;.vienu mēnesi gultas režīma ļ[. Ārsta,rūpēs viņš vēl nosaka: cal sāpēt, nāc^vien atpakaļ." iķlldzlgs gulu barakā uz salmu mai-mīģi sāp. Pēc piepūles, ko sagādā uz ateju, esmu pilnīgi bez spēka, ani nerūpējas. Barakas vecākais rītā laizes porciju, ļjāds kaimiņš atnes tā Silto ēdienu nesaņemu. Tas. kā lie-ceļu. ļmandanta par nometnes vadītāju ie-ļlais, kuru še apzīmē par načaļņiku, Maradovs. Viņš valda stingri un ne-ļiztraķotles savām sadistiskajām va-ļiin māk uz vispārības lēses lalii dzl-5 krievu komandantain garānt^.aug-:gumu un stingru nometnes kārtību, ļ)3as nespēj viņa stāvokli un amatu /ai; drošībai viņš pat izveidojis īstu ^iespaidīgus sitēju "tipus, kurus ar srocībām. sev stingri piesaistījis. Tie «irus centīgi apstrādā ar pātagu un klīst valodas, ka Moradovs bijis : ŗs'.,eornaja koška — Melnais kaķis'' ļragandas apgabalā. „Melnais kaķis" : ļolītiskajām pagrīdes kustībām, kura plaši izplatīto laupītāju bandu trSr : ļirāk par zādzībām, laupīšanām un ^ [;ņu kategoriskā nostāja pret jebkā-iķusi nesaudzīgu un iiiknu MVD va-)dzīvotajā apgabalā šādi asociāli ele-^li organizēties un ilgu laiku sagla-lielās- armijas un policijas akcijās fo viņiem uz laiku iztīra. (Turpinājums sekos) ^. aVasara koncerti DARBĪBU ATSSKUJSI KORA SV. KATRĪNU NIAGAIAS NODAĻA Viru koj-a Viesturs gadskārtē-ļ dzīvojusies Sv. Katrīnas - Niaga- visi ir-Viestura veterāni,: kas pie-jie koncerti. jau kļuvuši par trar ļ ras nodaļa. Te liemMe nopelni ļ dzīvojuši un pīirdživojuši kora diciju,it sevišķi Toroņtokoncer-ļ piekrīt diriģentam Viktoram ļijaltās un nebaltās dienas.. Šai. iu apmeklētāju saimei, šogad Rundānam,kas: tagad dzīvo Sv. Viesturs savu koncertu Toronto Katrīnās. Latviešu sabiedrība, rīko 8. aprīlī, nedēļu :iepŗiekšļdroši. vien, atcerēsies ■ Ŗundānu Niagarā, bet nedēļu vēlāk Hamil- i kā vienu no pirmajiem apvieno-tonā. Toronto koncerts; šoreizļ tā vīŗū^ kora Viesturs diriģen-notiks Igauņu namā, jo līdžšinē- tiem kopā ar V. Lindi im J. Oī-jā pieredze^ rāda^ ka Latviešu ļrulikOŗa slavas laika, kad uz es-nams koru koncertiem par šau- m. Taču apzinādamies Latviešu nama lielo nacionālo nozīmi Toronto un apkārtnes tautiešu sabiedriskajā dzīvē, vīruļ koris Viesturs no koncertā atlikuma ziedos 100 dol. Latviešu nama paplašināšanai. Par kora darbību un koncertu programmu Hamiltonas nodaļas diriģents Imants' Sakss, paskaid- trādes dziedāja vairāk ņeļsā ĪOO vīru. Pazīstot Rundāna rnūzikāli tāti, enerģiju un darba spējas, varam ticēt, ka viņam izdosies nodibināt un; nostiprināt spēcīgu viesturiešu saimi. Šv. Katrīnu Uņ N lagāras šabiedrīļDā. Vēlēsim yi- brīdī jāatzīmē arī visu Viestura veterānu pašaizliedšgā rosība, tautas dziesmas rindas ..dziedot mūžu nodzīvoju" īstenojot. Šie skaistie vārdi, kuri tik daudz rei^ žu nepamatoti valkāti sabiedriskos saukļos uņ runās, nav viegli izpildāmi, un par šīm grūtībāni ir daudz runāts un spriests, "Viens tomēr ir .skaidrs: īsts latviešu vīrs — kora dziedātājs neuzdod nekad m nekādos apstāk ļos. Un Viestura muzikālais, un organizatoriskais darbs dziedātājus nekad nav saudzējis, drīzāk gan „Visumā šī sezona- Viesturam jāvērtē diezgan pozitīvi, jo, pēc pāris gadu klusēšanas, atkal at- ņaiņ labākās sekmes šai grūtajā darbā. Neliels dziedātāju pieau-ļ otrādi. gurns redzams visstiprākajā to- savas. koncerta programmās ronto nodaļa, ķiīŗa pamanāmas ļ gš^j^ļ cenhišies turēties pie zinā-arī latviešu jaunatnes sejas. Bez jūtamam pārmaiņām darbojas skaitliski nelielā Hamiltonas no- Sniedze Grantē MĒS SNAUžm ' Kādas sirēnas, nelaimi kaucot, mūs piecels no pārticības omulīgās snaudas, savās sētās? / ■ • • ■ : No kādas debesu puses /^^n z&nies ņialas - : / <^e?si65 nūsuvtri sievas brīdināt Ttius ; ■ ^^MiisM smiltīs?:. . = >iraf2»as rakstiem • mgoddmīhi^^:- .nes aizklājam savas sirdsa/pzinas logus m mukām . ; ■ : ^ Eduards Ramats Konccrts dzimtcnei un latviešu karavīram ŠU MAZ; lĒVĒROf A: IZSTĀDE daļa. Pēdējas dziedātāji nu jau- Dziedone Milda Grimma-Strause, kura pēdējā laikā it bieži bijusi pieminēta mūsu laikrakstā sakarā ar labajiem panākumiem koncertos Losandželosā un citur. Viņa dziedās arī šāgada ASV rietumkrasta latviešu driesmu svētkos, kraŗiem priekšdarbi jau no rit pilnā spara. Foto: P. Slavinskiš Dažs labs Toronto iatvietis, pār^ raiem principiem. Parāf razējot I skatot vietējā, kanādiešu laikrak-Bībeles .teikumu par došanu sta„The Globe and Mail'V izstā-Dievam, kas Dievam pienākas, žu kalendāru, jutās, varbūt, pār^ bet "ķeizaram, kas ķeizaram pie-ļ steigts, atrodot t&ja atzīmi: „Val-nāka's, milsu, vadlīnija vienmēr dis Teteris, no^is. februāra līdz bijusi latviešu mūzikas klasiskais mantojums, jaundarbi un tautas dziesmas.. Attieksmē uz jāundar-bieni ceļii neesam griezuši pat visradikālākajiem novirzieniem, tai pašā laikā respektējot ari lat-riešu mūzikas, sācēju un veidotāju pirmdzimtību uņ, pār visām lietāni, latviešu, tautas dziesmu neaprakstāmo skaistumu, šoreiz pavasara. koncertā klasiķu daļā dzirdēsim .lielo tautās dziesmu reformatoru Andreja Jurjāna un Emīla Melņgaiļaoriģināldžies-mas, otrā daļā pieskaroties Jāņa Mediņā,, Edi šenfelda ūņ V. Lin-des retāk dzirdētiem skaņdarbiem.. Tautas . dziesmu dāļā. A. Ābeles, J, Pdrukā, V. Ozoliņā Un H. Pavasara apdares, no dziesmiām atsevišķi jāpiemin Jēkaba Ppru-ka ;„Aijā' žūžū",, techniski visai sarežģīta, bet cilvēciski ļoti siltu iējūtu veidota latviešu bērnu šūpļa dziesma;. ■ :. Kori diriģēs JlnisBamšs, kura intensīvā muzikālā personībā jau kļuvusi sinonīma ar Viestura '■^ārdu. Ņepiemirsīsim arī; kora nodaļu priekšnieku; nesavtīgo darbu, pieminot Žani Smitu (Toronto Oskaru Vīksni (Hamilto-nā) un Andreju Steinbachu (Sv. kātrlnās - Niagarā).; Ari .viņu dziesmu darba vadīšanas stundas jau sniedzas tūkstošos. : Beidzot, pateicoties pār latviešu plašākās sabiedrības līdzšinē-, jo uzmanību un atsaucību, dziedātāji un kora vadība cer ūz to arī tuvākajā un tālāntajā nākotnei jb latviešu nacionālo koru darbs ir veltīts, brivāš Latvijas labā, Materiālā zelta mums vairs nav, bet šo zeltu — latviešu dziesmu -—mums neviens! neva res atņemt, un mēs arī pratīsim to nosargāt." ■ ; •ll.. martam, Okvillē, Oņtario." Ne jau pārsteigts par to, ka nu gada laikā V.. Teterim šī jau bija otra patstāvīga izstādē, kaut viņš tāpat .aktīvs bijis sporta laukumos un . veltījis laiku :arī mūsu laikraksta sporta; daļas veidošanai, bēt vairāk gari tādēļ, ka par šo izstādi rieķas nebija minēts latviešu' laik'ral^tos. Ūn — kādēļ' izstāde rīkota tieši tādā; mazā, pilsētiņā, kāda ir Okr ville? Lai gūtu atbildi uz; šieni jau tājumiem,; griezos pie paša „val nīgā" — kādreizējā.„ātro kāju" īpašniekā un pašreizējā gleznotāja Valža Tetera, kas paskaidroja" ,,Jutoš pagodināts, kad saņē 'mu Okvilles aicinājuniu izstādi savus darbus vietējai kanādiešu; publikai, sevišķi vēl ■ tādēļ, ka iepriekš tur izstādes bijušas; tādiem pazīstamieni māksMe kiem, kā Tomam Metjūzam uņ Kopš senseniem laikiem lat-\iēšu tauta vienmēr ar dziesmām un mūziku izvadījusi un sagaidi-: jusi savus karavīrus, cildinot ņu varonību -un sērojot^parkaŗā Titušajiem bāleliņiem. E>ziesma drošināja, cīnītājus, uzturot .možu garu kā savu, tā svešu karu pulciņā.: To rāda; senču karavīru kuplais dziesmu pūrs; to apliecina arī mūsdienu kara dziesmas ar ziriāmiem m nezināmiem autoriem. ^ . Atzīmējot Laļ;viešu: leģionā atceri, Čikāgas; DV apvienība koncerta; programmai bija izvēlēju sies dziesmas ūn mūziku par dzimtenes mīlestību un karavīru gaitām, Koricei-tā piedalījās pazīstamā tautas dziesmu Lilija Glēške, Laimdota Ģleške pāšaš kokles pavadījumā un pianists Valdis Treimānis, kas sniedza klavieru splp^^n veica pava-aījumus.- Koncertu ievadīja Lilijā; Gleš Džonam Stīvensam, kas jau • ie-; karojuši .labu vārdu un ari augstas cenās Toronto. Okville atrodas ap 30 jūdžu; rio TorOnto, negribējās apfgrūtināt tautiešus ar braukšanu: un izstāj ^r meitas; Laiindotas' aranžē- ^^^^^^^^ ^^^.^^^^^^^ m-eklēšanu svešā pilsētai- tādēļ arī ielūgumus liz atklāšanu, izšūr tīju tikai tuvākajiem draugieni un. paziņām; kujiem vēlējos parādīt savus darbus! Biju patīkami pārsteigts, kad bez vietējiem tautiešiem. apmeklētāji; ieradās arī- no Toronto, Vitbijas, Hamil tonas, Gaitas,; Sv. Katrīnām ūn Citām vietām. 'Atklāšanas dienā, par spīti spēcīgam sniegputenim, ieradās vairāk nekā 70 apmeklētāju, kas, kopā ar līdz izstādes beigām pārdotajiem 7 darbiem no izstādītajām io gleznām, bija mans lielākais gandarījums." Vaicāts pairriodonuem tuvākajā nākotnē, Valdis Teteris.pa-, stāstīja, ka saņēmis uzaicinājumu izstādīties Toronto skatloga „The Canadian Artist" laikā no 1. aprīļa līdz 1. maijam. Tā viņa daibi nu būs vienu, mēnesi redza: mi Bay ielā — Charles un Bay ielu stūrī, vienu bloku dienvidos balta roze" un oriģinālkdrnpozici-ju „Latvijai", kurai sekoja Ļ Spalviņa patriotiskā „Tu dzimtene, zeme mana". Krietnās vokālās dotības, satura apzinīgs tulkojums un iejušanās dziedājumā guva sirsnīgu atsaucību klau-: sīlājos.; Klavieru partijā Laimdota Gleške atestēja sevi arī kā labu pavadītāju. Lilijas Glešķes plašais, izlīdzinātais balss diapazons deva tīkamu iespaidu arī V. Ozoliņa :„Vasara"; atskaņoju mā. To pavadīja V. Treimānis. saņēmusi no Rīgā pazīstamā; kokļu darinātāja J. , Korāta. Tautmelo^ju^apdares savam mentam iekārtojusi pātir dziedātāja. Tās rakstītas zemai balsij, pieturoties dūra un nioUa toņkārtām. Dziedājumos dominēja klusinātie toņi, kas labi harmonēja ar ^ kokles maigo tembru. Draiskuli-. gākās tautmelodijas (Mūs' ciema; meitiņa u. c.) gan. prasās pēc gaišākas izskaņas pavadījumā. .Laimdotas Glēškes dziedā: jumi bija. izteiksmīgi, saturu iz-snieļOši un jūtu apgaroti. Klausītāju atsaucība bija ļoti dzīva. - ■ Sekoja vairākas piedevas;; :: ' Iespaidīgi bija abu dziedātāju teicējai — Lilijas.un Laimdotas Gleškes rūpīgi sagatavotie dueti.VJ. Nor-viļa; „Latvietim", tāpat V. Ozoliņa „šūpļa dziesmā" skaisti izcēlās; balsu tembru saliedējunii un teksta frazpjūmi. V. Treiriiaņā tuutmelodiju: aranžējumos, ar autoru pie klavierēm, izpaudās lietpratīgs satura tulkojums un smalkjūtīga pieeja atsevišķu pantu niarisējumiem. Ovācijas bija lielas un mākslinieces neško-pojās ar piedevām. V. Treimānis kā solists un pavadītājs bija savu uzdevumu aug-$tumos.: Visspilgtāk viņš to apliecināja ' aŗ A. 2iliņska„Dzimt;e-nes ainavām" — ;,Pļāvēji noīrā" un jo; sevišķi „Lābrenču tirģii", ^ kurā autors disonējošu • akordu -fonā tēlo tirgus kņadu, ievijot pa vidu gaišu, tautiskā gara skaņu koloritu. Harmoniskā apdare pra- noBloor ielas. V. Isa augstu technisku gatavību, īpaši presto tempos; Visu to V. Treimānis vejca ar apbrīnojamu prasmi, gūstot klausītāju vētrav nus: aplausus. tāja. Sāds dziedāšanas veids mūs tuvina senču tradīcijām. Par kokli, tās veidu ūn skaņojumu daudz rakstīts. Jāpiezīmē< ka Laimdota Gleške savu kokli Viena no gleznām, kas bija skatāma Valža Tetera darbu izstādē Okvillē Koncerts bija; labi apmeklēts^ lu mākslas apvienība Toronto EKKT izstāda 12 mākslinieku gleznas no Kanādas un bergdoņ; galeri^^ 180 Davenport.Rd„^Tor: . Atvērta no 6. apr.— 22. apr.' no pl. 10—5 p.p., ceturtdienās; ;.'';■ īidz pI. 9'vakarā.' Uldis nolēma mazliet piekāpties,; ■ Sestdien? ;V.:'."^^ \ .; ; — Jā, sestdien! — Gulbja balss pārspēja valodu murdoņu telpā. — Sestdiena; Kāpēc jums skolotājs jāsveicina? Tāpēc, ka jūs to pazīstat. TāpēCi ka jūs taņi gŗilaat parādīt cieņu! Konsekventi — Jūs paceļat tā priekšā cepuri un sveicināt. Bet ko )ļ(7. turpinājums);.'./ — Neesi rauļķisy neatsaki, Māris Čim dija. — Nauda visiem noderēs. Gik vairs līdz svētkiem? ~ Par rnaz.u orķestri viņi nekā daudz nemaksās. Sešpadsmit vli:u; — tas ir mazākais. Un^ kur mēs; ņemsim trīsdesmit divus? Mazo klašu pūtējus uz; pagastu ballītēm līdz ņemt nedrīkst. Māra Oimbūļa apaļaļjā, sārtajā sejā ieviesās blēdīgs, smins.'.. — Bet viņu. taures? Tāš kāds aizliedz ņemt līdz? Sadali tā: katrā;drķestrī astoņi, kaš pūš, unastoņi, kas tur taures pie mutēm. Dancotāji;:starp!bU; nemanis, ja vien bungotājsšmaugāk piesitīs takti; biežāk u-^trieks pā šķīvjiem. Puiši, :ķ^^^^^ l?raukt li^z par statistiern? — Tu esi traks, — Arveds Fļavaskalnsiesmējās, bet tūlīt apklusa; klasēs durvīs parādījās Gulbja stāvs melnajā,, spīdīgajā, gaŗļipainajā svārkā. ■ •_Bimi! — Gulbis vienā skatienā ietvēra.zēnii grupu un no tās tūlīt izdalīja meklēto. _ ja^ ^ Uldis pagāja solī uz priekšu. ; ■ — Nācietinan;līdz uz skolotāju istabu! ;; Zēnu barā bija iestājies klusums. Gulbis runāja neparasti strupā, asā balsī.. Pēdējā laikā- viņam ar Uldi uzveduma lietās bieži iznāca kopīgas darīšanas, bet tad Gulbja balss bija laipni, vēlīga.: šo-' reiz vajadzēja būt'citai vainai, jo Gulbim Ulža atbildes nenogaidījis, apcirtās uņ, svārku ļipāinplari- doties, neatskatīdamies devās pa gaiteni ūz skolotāju; istabU;, Sastapis ; biedru jautātājus skatienus, Uldis neziņā paraustīja plecus un sekoja skolotājam. ;:;-;-.V;'\.'/ ;';■;■'., Skolotāju Istabā ;yaldlja parastā starpbrīža kņada: daži skolotāji kravājās pa lielo sienas skapi,; citi sēdēja pie garā galda telpas vidū un laboja burtnīcas; citi, bariņos stāvēdami, sarunājās, bet ■ pāris ;pīpēja, mugurām pret palodzi atspiedušies. Matemātiķis 3alnar Ulža klases audzinātājs, bija izvīstījis sviestmaizi un koda tajā, pētīdams, pie sienas piestiprināto stundu sarakstu. Gulbis devās tieši pie Salnas. —Te viņ&ir,k6llēga,;-- Gulbis pameta ar g^ ūz Ulža pusi. Salnas sejā neredzēja ne mazākā ■prieka. Viņš mazliet, pielieca galvu un nolūkojās Uldī. : ;; .■:■-...;;.;■;;■::;.:; — Gulbja kungs Sūdzas, ka jūs, Birni, nemākot : uzvesties.';;■'',■/ Uldim nebija;šanbu,paŗ^^M Gul-' bis žēlojies. Bet atzīties, ka to zinā, nozīmētu apliecināt, ķa arī .pats atzīst, ka darījis rnepareizi. ; --Esnes2yprot^^ — Jūs neesat Gulbja kungu sveicinājis. ~ Tāda gadījuma neatceros ... Kad? : Gulbis nenocietās: —-Neizliecieties! Jūs labi zināt, kad un kur. Di: vas reizēs jūs pratāt iveicināt, bet trešo reizi mani vairs neredzējāt. Pa(reizāk negi^ redzēt. Un-—konsekventi Jnesveic Jūs darījāt?Divas reizes jūs skolotāju Gulbja kungu pazināt, bet trešo reizi Vairs ne! Trešo'ŗeiži jums cieņa vairs nebija jāparāda. Kāpēc? Tāpēc, ka jums tagad pie sāniem bija cita meitene, kuŗa^^ priekšā gribējās biit varonim, kurai gribējās parādīt: lūk, maii skolotājs nav jāsveicina. . Uldis gandrīz nemanāmi pasmīnēja: taču, laikam, bija taisnība tiem, kas mēļoja, ķa Gulbis Ilgā -^.ja vien domājot, ka citi neredz—.skatoties citādām acīm nekā tikai skolotājs skolniecē. Bet — galu galā — Gulbis bija; Ilgas klases audzina-tājs. ■■.'■';':'.;■'■■■.'■:.- ■■;■; ; ; Gulbis smīnu bija pamanījis. — Par ko jūs smejaties?! " / ' - Es nesmejos, — Uldis pašķielēja Sainā^ Gulbja trakošanai lielas nozīmes nebija; svarīgāk bija neapkaitināt Salnu. Bet Salnu pašreiz, likās, vairāk nodarbināja apēstās sviestmaizes ietinamā papīra pareizas salocīšanas nekā Gulbja nesveicinā- ' šanas jautājums: — Jūs bijātotrā pusē ielai, un jūs uz mani nemaz neskatījāties. Es domāju ;. . , ■ : — Vai "tad: kad' esmu otrā pusē ielai, es Vairs neesmu jūsu skolotājs? Vai tad, kad es uz jums neskatos, acis ieplētis, es vairs neesmu sveiciena cienīgs?! Jumis ir pagadījusies drusku augstāka un skaļāka balss nekā citiem, un jūs iedomājaties, kā esat jau mākslinieks. Tenors! Zvaigzne! Un — konsekventi -~ka pāi' jums vairs nav nevienas autoritātes! ? Ka jūs varat atļauties visu! Tā jūs domājat, ko — a?! Bez tam jūs tadā veidā apvainojāt ar ko kopā gājāt pa ielu! bija papīru salocījis. ;; ' —ļ „Bangainā jūra". ' Foto: J. Ūģers — Bimi, pareizāk būs, ja atvainosities. Jūs redzat, ka Gulbja kungs ir apvainots. — Kollēga, jūs mani pārprotat! šeit neesmu apvainots es vienīgais, bet mēs visi! Visi! Tas ir audzināšanas principa jautājunis. Skolēniem ir skolotājs jāsveicina!; ; ; — Pareizi. Pilnīgi pievienojos, — Salna turpināja; runāt mierīgā balsī. — Birni, atvainojieties. Gabals jums nenokritīs:^ "Uldis iesāņus paskatījās a.udzinātājā.. Pirmajā mirklī, tā paVēli dzirdot, iekšā kaut kas saslējās, bet tad Uldis.saprata -- Salna pašreizbija pateicis Gulbim: tu esi sīks, mazs cilvēciņš, v v — Es atvainojos . ■ .;— Uldis nomurniināja. Un tagad ejiet, — Salna atlaida zēnu. Apkārt stāvošajos skolotājos nepaskatījies, Uldis izslīdēja no skolotāju istabas. Lai. ko kurš domāja, patīkami nebija — telpā bija iestājies klusums un visi klausījās. Gulbja satrauktā, spalgā balss bija visus ie-ziņkārojusi. / vakarā notika uzveduma mēģinājums: Aj: šo nedēļu tādi bija paredzēti ik pārvakarus. Lai tie 'pārāk ]iekavētu mācības, katrā mēģinājumā vingrināja tikai vienu: skatu un bija jāierodas tikaitiem dalībniekiem, kas tieši šajā skatā uzstājās; Arī or- • ķestrim nebija jāierodas; pagaidām; iztika ar kla^ ; vieŗu pavadījumu. , \ Prāvā vingrošanas zāle, kur atradās skatuve un klavieres lin kur bija jānotiek mēģinājumam, vakarā izskatījās pavisam citāda nekā dienā^; kad tur stundu starpbrīžos rosījās pāris simtu jauniešu. Tagad viss likās kails, nemīlīgs un pamesb. ■ ' Kad ieradās Uldis, pulkstenis jau bija pāri mi-: . nūšu pēc pieciem, bet nebija vēl ne Gulbja, ne Ilgas, ne abu pārējo tēlotāju — ļaunā Burvja un Raganas. Uldis apsēdās uz skatuves malas un, kājas: šūpodams, sāka gaidīt. Gaidot domas aisldīda pie ;unllgas.'.■•■.■,

Cite this item

APA style

(n.d.). 1967-04-01-03. Retrieved from http://www.multiculturalcanada.ca/node/141821

MLA style

"1967-04-01-03." Multicultural Canada. N.p. n.d. Web. 20 December, 2014.

Chicago/Turabian style

"1967-04-01-03." Multicultural Canada. n.d. http://www.multiculturalcanada.ca/node/141821